Fotostudijas bailes pārvarētas

Kā un bija plānots GAKSam šodien notika fotosesija Šauļu universitātes fotostudijā, kur vakar Anna klātbūtnē pārdega viens no prožektoriem. Anna bailes no izdzīšanas izrādījās nepamatotas. Sieviete, kas pastāvīgi tur uzturas, iespējams pat nepazina vakardienas "veiksmīgo" modeli, kaut arī fotosesijas laikā ik pa brīdim ar šķību aci skatījās GAKSa un fotogrāfes Diānas virzienā.

Fotostudijas bailes

Annai bija norunāta fotosesija pirmdienas rītā, kamēr bija brīvs laiks no mācībām gan viņai, gan fotogrāfam. Pasākums notika universitātes mākslas korpusa fotostudijā ar speciālu aprīkojumu. Gandrīz viss atvēlētais laiks fotografēšanai gāja kā pa sviestu, līdz uz beigām nenotika avārija. Vienā no prožektoriem notika īssavienojums un tas pēc blīkšķa sāka kūpēt. Sieviete, kas strādā, dodot galvenokārt padomus jaunajiem fotogrāfiem, un pieskata fotostudiju, acumirklī izlidoja laukā no sava kabineta. Iepriekš viņa runāja tikai lietuviski, tāpēc Anna paspēja patrenēties valodas lietošanā, jo fotogrāfs izmantoja angļu valodu, bet, kad notika īssavienojums, atklājās, ka sieviete pārvalda arī krievu valodu, it īpaši lamu vārdu jomā. Taču neviens nepaspēja atskriet līdz prožektoram pirmais un atvienot to no elektrības padeves, jo tika izsisti korķi visā stāvā, kur atradās fotostudija. Pēc šī notikuma, Anna baidās parādīties atkal šajā vietā vai, precīzāk, sievietes acīs. Taču nākamajā dienā ir paredzēts vēl viens gājiens uz turieni, tikai jau lielākā un citu cilvēku lokā. Varbūt Anna tomēr netiks padzīta? 

Galvenais ceļš

Lietuvas laukos arī ir galvenie ceļi 

Pirate and Lady Terrorist

ERASMUS is one big adventure, where you can get a lot of experience, find out many new things about different cultures, became good friends with other students or even more... One italian student and one turkish student enjoy international relationships for 100 %. Here, in Šiauliai, they are more known as Antonio and Yusuf or Yusufine =)

Making together haloween pumpkin

Firstly it may seem that Antonio is ashemed of Yusufine, but no, not at all, he is just shy

Family portret - pirate and lady terrorist

You are the best couple, GAKS wish you love till death!

Bīstamās semkas

Zinātniski atklāts un pārbaudīts uz savas pieredzes, ka graužot un ēdot saulespuķu sēkliņas, turpmāk tekstā semkas, ir iespējams uzberzt tulznu uz pirksta. Lai šis eksperiments sanāktu veiksmīgi, semkas ir jāgrauž apmēram stundu vai līdz pirmās tulznas parādīšanās. Veiksmīgākai semku graušanai tikai izmantota funkcija, kā tv seriāla skatīšanās datorā, kas protams bija novilkts nelegālā ceļā.

Gultas veļa ŠU kopmītnēs

Pārsteigumi var notikt uz katra soļa un pašā negaidītākajā brīdī. Zemapziņā daudzi cilvēki to gaida, vai pat ikkatrs no mums, tomēr apgalvot to nevar neviens. Daudz pārsteigumu un atklājumu cilvēks sastop ierodoties citā vietā, it īpaši citā valstī, pie tam, ja tur palikt dzīvot uz kādu ilgāku laika periodu. Bet, kāda gan neierobežota būtu iztēle, visu ko, taču tikt pārsteigtam ar gultas veļu - tas ir nonsenss. Protams ir saprotams, ka gultais veļai citā valstī tomēr varētu būt savi knifiņi vai interesanti "iepakošanas" paņēmieni, kas līdz šim ne no vienas personas dzīvojošas vai ceļojošas ārzemēs nav dzirdēts. Bet tāda vieta ir atrasta! Šiauliu universitātes kopmītnēs ar cilvēka saskarsmi nokļuvis nestandarts segas pārvalks. Kaut arī no pirmā, kā arī no otra acu uzmetiena, tas izskatās pēc parasta balta segas pārvalka, tas tomēr tā nav. Šajā pārvalkā nav iespējams palaist garām caurumu, caur kuru ir jāliek iekšā sega, jo šis caurums, kas atrodas pārvalka sānā garākajā pusē, sākas no viena pārvalka sāna un beidzas otrā pārvalka sāna. Izskatās, ka šis segas pārvalks ir veicis pusi no ceļa, lai pārvērstos par guļammaisu, jo pietrūkst tik rāvējslēdzēja un cauruma, kur izbāzt galvu, lai būtu vieglāk elpot naktī (tomēr materiāls ir par plānu, lai kļūtu par guļammaisu). Un tagad kāds, pasakiet, kā lai segu notur šajā pārvalkā ar milzīgo caurumu? Varbūt to aizlīmēt ar skoču vai piešūt podziņas, citādāk mostoties no rīta ir liela iespēja, ka sega būs aizgājusi uz pastaigu pa grīdu. Neskatoties uz visiem sarežģījumiem, ir arī viens pluss, segu ir patiešām viegli dabūt iekšā - pietiek piepacelt pārvalka augšējo pusi, iemest to iekšā un darbs darīts.

Tagad būs jāizpēta spilvendrāna, cerams tā būs kā sega, tas ir, ar vienu caurumu sānā, nevis īpaši vēdināmā versija ar caurumiem spilvena ievietošanai katrā pusē.

Peļķe

Līdz gada beigām GAKS ir pārcēlies uz Lietuvas pilsētu Šiauliai un jau paspējis ievērot interesantas parādības. Viena no tām bija neliela peļķīte ielas vidū, pēc 15-20 minūšu stipra lieta, kad gāza kā no spaiņiem. Neskatoties uz stipro gāzienu, praktiski uzreiz sāka spīdēt saule un vispakārt varēja saskatīt varavīksnes.

 Un protams klasiskās peļķītes uz gājēju ceļiem, kas arī ir sastopamas Latvijā.

Explorer vairs nav modē

Ciemos pie kaimiņiem

11.14 mēs sākām savu nelielo pastaigu pie kaimiņiem. Kaimiņi šajā gadījumā ir Lietuvas apdzīvotās vietas. Pirmā ievērojamā apskates vieta bija Rokišķu rajona zīme, kas atrodas apmēram 150 metru attālumā no Subates =) (Tie, kuri nezina, kur atrodas Subate - lūk 

Jums adrese- http://lv.wikipedia.org/wiki/Subate ) 

                                                              

Pastaigai bija samērā labvēlīgs laiks. Tomēr jāpiebilst, ka no sākuma nevarēja saprast - vai ir karsti, vai ir auksti + salīdzinoši vēss vējš, taču mums bija gan lielisks noskaņojums, gan arī apņemšanās veikt apmēram 10 km gan turp, gan šurp.

Kā jau īsteni videnieki, mums vajag noskaidrot kas pa kam un cik dziļi. Pasniedzējs Soms ir apveltījis mūs ar ziņkāri.

Gliemežstils - ērti, praktiski un silti.

Sasniedzām savu iecerēto vidējpunktu (kā nekā atpakaļ arī jāiet) - Obeļai, un uzreiz ķērāmies pie paša galvenā - ilgi gaidītajām pusdienām. Neiztikām arī bez izbīļa, kad pie mums, gandrīz lauzdama kājas uz augstpapēžu kurpēm, īsā rozā kleitā, ar tikpat rozīgu žaketi, pie mums srteipuļoja blondīne (ne jau tāpēc,ka viņa bija piedzērusies, bet mēs jau asins analīzi neņēmām, bet gan nepļautās pļavas un roz-violētās augstpapēžu kurpēs). Kā izrādījās, viņa meklēja savu pazudušo somiņu, droši vien rozā, nevis lamājās, kaut arī mēs īsti nezinām, ko viņa teica lietuviski pirms pārgāja uz krievu valodu.

Parkā, kurā mēs ieturējām maltīti, bija ne tikai pievilcīga meandrējoša upīte ar izteiktām iedzelmēm un piegultnes sērēm, bet arī vairāki tiltiņi. Kā vēsta tradīcija - ejot pār tiltiņu, pa kuru iepriekš neesi gājis, ievēlies vēlēšanos. Tā mēs ceram, ka piepildīsies mūsu trīs vēlēšanās.

Lai būtu droša sajūta par vēlēšanu piepildīšanos, mēs arī pārgājām pār baļķi. =) 

Taču parkā bija ne tikai upīte un tiltiņi, bet arī kurināmās māla skulptūras (aizbrauksiet, sapratīsiet =) ), neliela estrāde un protams baļķis. Tā kā parks ir tapšanas stadijā, tur tiek cītīgi būvētas vairākas lapenes, kā arī citas atpūtas vietas. 

Ja parki būtu jāvērtē 10 ballu sistēmā, šim mēs liktu 9.

Tiešām patika.

Apskatījām arī Obeļai ievērojamāko objektu - dzirnavu kafejnīcu, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni (pagaidām tikai apskatījām, jo par cenām mums nav ne jausmas =) ). 

               Domājat tikai Latvijā ir forši autobusi?

Pēc zīmes secinājām, ka 2009. gadā Obeļai palika 500 gadu - salīdzinoši mazai pilsētai/ciematam (dokumentus par tās statusu neatradām) pieklājīgs vecums. Kopumā šī vieta atstāja patīkamu iespaidu. 

Sākām savu ceļu atpakaļ uz mājām, taču ne uz Daugpili, bet gan uz Subati.

Ceļa rādītāja uzraksts likās visnotaļ interesants. Ja paspriež, var nonākt līdz idejai - bezgalīgās bučas. 

Mūsu mīļai teliņš ar baltu astīti un baltu sirsniņu uz pieres, kuru ievērojām, nogriežot no galvenā ceļa (kas taisni aizvestu uz mājām). Nolēmām apskatīt mazu ciematiņu Pakriauniai.

Izejot caur ciematiņu, radās sajūta, ka esi velns zina kur...

Liela sajūta "velns zina kur" taču griezties atpakaļ nevarējām, jo, pirmkārt, atpakaļ ceļā gaidīja, slēpdamies aiz saimnieka kājām, liels un nikns taksītis, un, otrkārt, tas suns tiešām rēja skaļi.

Zīmes mums lika saprast, ka nākamais ciematiņš Svobiškis (kas tas tāds, kaut arī nē, galvenais kur tāds atrodas?). Tā mēs nolēmām vienkārši doties tālāk pa ceļu.   

Zemesceļu ar stāviem putekļiem, ko radīja garām braucošās mašīnas.

Veiksmīga vēlme uz krūmiņiem veicināja suvenīru atrašanu un atnešanu uz mājām. Uzgājām labu meža zemeņu un melleņu, kā arī varžu, krājumu vietu.

Mēs vēl joprojām nebijām drošas, kur atrodamies jeb Annai pierē iekoda odi (patiešām, tikai redzēt vairs nevarēja =) )

Taču par veiksmi drīzumā parādījās līkumots ceļš, kurš veda mūs vēlamajā virzienā. Bet ja nu pagriezienā gaidāms kāds suns, paņēmām reizē lielāku mietu.

Ejot vajadzīgajā virzienā (uz ko mēs cerējām), tālumā ieraudzījām šo būdiņu, taču uzreiz nevarējām saprast, kas tā par vietu, jo vienīgā būdiņa ceļa malā bija pie robežas. Radās jautājums - mēs jau tik tuvu? Da ladna.

Un tā mēs atgriezāmies mums labi pazīstamā vietā.

Samērā interesants, teiksim tā, "kapakmens" uz Latvijas robežas. Gribas piebilst - Latvija ir un būs!!!

Apmēram nogājām 25 km un atgriezāmies pulkstenis 19.00. Jāpiebilst, ka īpaši nesteidzāmies. Izbaudījām brīnišķīgo laiku. Kā nekā ēdot steigties nav veselīgi.

Baudiet arī Jūs ;)

Vasaras vakars Daugavpilī

Urlas visur paspēj atstāt savas pēdas....

Arī kaijām ir sava romantika, vērojot saulrietu, stāvot vienā rindiņa.

Summer night energy vai lauku disene?

Ar lepnu afišu, grandiozu DJ'S sarakstu un vilinošu nosaukumu tusētājiem vilināja sev klāt pasākums Ratniekos (tiem kam slinkums skatīties google maps,kur tas pie velna atrodas, - pa taisnāko ceļu 13 km no Rēzeknes).

Taču ierodoties tur daudziem cilvēkiem nācās sastapties ar izteicienu - neskati vīru no cepures. No visiem DJ'S vienīgi Dj Ed lika mūziku atbilstoši pasākuma nosaukumam, tas ir, Summer night energy, nevis kā citi Dj, kuru repertuārā bija tādas energy dziesmas kā Chubby Checker "Let's Twist Again" (60's nevis 80's), bet viena krievu dziesma tika atskaņota ik pēc laika, kā vakara hīts. Jau tikai pabūstot tur, cilvēki, precīzāk jaunieši, ne lauku diskotēku patstāvīgi apmeklētāji, tika pie iespējas, izbaudīt īstu lauku diskotēku. Ne tikai mūzika bija noteicošais Summer night energy, bet arī pats deju laukumu noformējums, it īpaši, kad dejojot laukā, blakus atradās samērā paliela malkas grēda. Bet tomēr ne tikai pats nosaukums neizteica patieso pasākumu seju, bet arī cena - 1 Ls. Parasti lauku diskotēkās cena (ja tāda vispār ir) svārstās pie 0,50 Ls, bet te laikam, atlikušie 0,50 Ls tika piemaksāti par dūmu laišanu, kā efektīvs odu atbaidamais līdzeklis, jo neviens no apmeklētājiem nebija sūdzejies par asinsūcēju uzbrukumiem. Un vēl viens no noteicošajiem faktoriem, kas noliedza pasākuma nosaukumu  - klusā mūzika, ko nevarēja jau sadzirdēt tuvākajos krūmiņos.

Pasākuma nagla - malkas grēda deju laukumā

Nīcgales akmeni meklējot

Kā jau katru gadu pieņemts, DU topošie vides zinātnieki pirmajā kursā, pavasarī, brauc uz Nīcgales mežu meklēt Latvijas lielāko laukakmeni. Šogad tradīcija arī netika lauzta. Studenti, sadalījušies komandās pa 5-6 cilvēki, ieņēma katrs savu starta pozīciju, pēc pasniedzēja komandas, un, uzņemot laiku, devās meklēt Nīcgales akmeni. Kas soļoja mierīgā tempā, kas skrēja, cik pietiek spēka, kas nesteidzoties pastaigājās izmetot riņķīti, taču visi videnieki nokļuva galapunktā. Pēc atpūtas ar desiņām, visi laimīgi devās mājup.

Lekcija pavasarī

Kā kurš prata, tā un klausījās lekciju.

Eksperiments apliecināt, ka pakausī arī ir acis

Ekskursanta taktika - pieiet un aplūkot tuvāk

Bija arī klasiskās metodes piekritēji

Miegā informācija arī tiek uztverta, tikai viņas nebija drošas par to

Tiešām kalendāram var ticēt?

Ar katru reizi mūsu mīļa Zeme mūs pārsteidz arvien vairāk un vairāk. Kur gan tas redzēts, lai Latvijā uz aprīļa beigām vecmāmiņas peldkostīmos jau gulšņātu ezeru, dīķu un citu ūdens tilpņu krastos? Kā arī daudzi jaunieši darīja to pašu - sauļojās un atpūtās dabā. Rodas sajūta, ka ir iestājies jūnijs. Protams tas ir kolosāli, klausīties putnu dziesmās, redzēt, ka apkārtne kļūst zaļāka ar ikkatru stundu, un staigāt vieglās vasaras drēbēs (it īpaši skaistā dzimuma pārstāvēm tāds prieks izvilkt no skapja stūriem svārkus, kleitas un citus vilināšanas labumus), bet, kas būs vasarā?

Atliek tik cerēt, ka vasara būs silta, nevis centīsies padarīt no mums pārceptas omletes. Kā saka, laiks rādīs. 

A.

Neizaicini kaimiņienes

Zināms, ka studenti nevar atļauties ēst gaļu pārāk bieži, tāpēc Sporta 6 kojinieces rūpējas par kaimiņu veselību un pilnvērtīgu uzturu. 

Ikdienas dzīve pilsētā

Šodien sanāca jauka pastaiga. Izpētījām mūsu mīļo pilsētu..un nenobrīnieties vien..viss tik ikdienišķs(:

Mūs nemaz neizbrīnija kurpes, kuras pakarinātas elektrības vados, tas taču ir tik ikdienišķi..nez ko par to teiktu elektriķi?(:

Arī meitene, kura viena šūpojas pie pamestas ēkas,  neradija ne mazāko izbrīnu

Kā pamanījām kūlas svilināšanas sezona ir atklāta

Meža vidū bieži gadās sastapt domīgas meitenes

Šajā burvīgajā dienā arī onkulis nolēma salabot savu auto, lai varētu izvizināt čiksas(: Jo pavasaris tak viesiem galvā..

Gājēju pāreja-kam?
A, kur zebra? Labi, ka pielika zīmes

Diemžēl pa ceļam satikām puisi, kuram tik ļoti nebija veicies šajā brīnišķīgajā dienā..beidzies benzīns..): Bet ar stilu var panākt daudz..

Nez kāda gaļa ir piedāvājumā??

Mēs pasmaidijām.

Tāda nu ir mūsu pilsēta..pilna pārsteigumiem, vajag tikai ciešāk ieskatīties..
K.