11.14 mēs sākām savu nelielo pastaigu pie kaimiņiem. Kaimiņi šajā gadījumā ir Lietuvas apdzīvotās vietas. Pirmā ievērojamā apskates vieta bija Rokišķu rajona zīme, kas atrodas apmēram 150 metru attālumā no Subates =) (Tie, kuri nezina, kur atrodas Subate - lūk
Jums adrese- http://lv.wikipedia.org/wiki/Subate )
Pastaigai bija samērā labvēlīgs laiks. Tomēr jāpiebilst, ka no sākuma nevarēja saprast - vai ir karsti, vai ir auksti + salīdzinoši vēss vējš, taču mums bija gan lielisks noskaņojums, gan arī apņemšanās veikt apmēram 10 km gan turp, gan šurp.
Kā jau īsteni videnieki, mums vajag noskaidrot kas pa kam un cik dziļi. Pasniedzējs Soms ir apveltījis mūs ar ziņkāri.
Gliemežstils - ērti, praktiski un silti.
Sasniedzām savu iecerēto vidējpunktu (kā nekā atpakaļ arī jāiet) - Obeļai, un uzreiz ķērāmies pie paša galvenā - ilgi gaidītajām pusdienām. Neiztikām arī bez izbīļa, kad pie mums, gandrīz lauzdama kājas uz augstpapēžu kurpēm, īsā rozā kleitā, ar tikpat rozīgu žaketi, pie mums srteipuļoja blondīne (ne jau tāpēc,ka viņa bija piedzērusies, bet mēs jau asins analīzi neņēmām, bet gan nepļautās pļavas un roz-violētās augstpapēžu kurpēs). Kā izrādījās, viņa meklēja savu pazudušo somiņu, droši vien rozā, nevis lamājās, kaut arī mēs īsti nezinām, ko viņa teica lietuviski pirms pārgāja uz krievu valodu.
Parkā, kurā mēs ieturējām maltīti, bija ne tikai pievilcīga meandrējoša upīte ar izteiktām iedzelmēm un piegultnes sērēm, bet arī vairāki tiltiņi. Kā vēsta tradīcija - ejot pār tiltiņu, pa kuru iepriekš neesi gājis, ievēlies vēlēšanos. Tā mēs ceram, ka piepildīsies mūsu trīs vēlēšanās.
Lai būtu droša sajūta par vēlēšanu piepildīšanos, mēs arī pārgājām pār baļķi. =)
Taču parkā bija ne tikai upīte un tiltiņi, bet arī kurināmās māla skulptūras (aizbrauksiet, sapratīsiet =) ), neliela estrāde un protams baļķis. Tā kā parks ir tapšanas stadijā, tur tiek cītīgi būvētas vairākas lapenes, kā arī citas atpūtas vietas.
Ja parki būtu jāvērtē 10 ballu sistēmā, šim mēs liktu 9.
Tiešām patika.
Apskatījām arī Obeļai ievērojamāko objektu - dzirnavu kafejnīcu, no kuras paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni (pagaidām tikai apskatījām, jo par cenām mums nav ne jausmas =) ).
Domājat tikai Latvijā ir forši autobusi?
Pēc zīmes secinājām, ka 2009. gadā Obeļai palika 500 gadu - salīdzinoši mazai pilsētai/ciematam (dokumentus par tās statusu neatradām) pieklājīgs vecums. Kopumā šī vieta atstāja patīkamu iespaidu.
Sākām savu ceļu atpakaļ uz mājām, taču ne uz Daugpili, bet gan uz Subati.
Ceļa rādītāja uzraksts likās visnotaļ interesants. Ja paspriež, var nonākt līdz idejai - bezgalīgās bučas.
Mūsu mīļai teliņš ar baltu astīti un baltu sirsniņu uz pieres, kuru ievērojām, nogriežot no galvenā ceļa (kas taisni aizvestu uz mājām). Nolēmām apskatīt mazu ciematiņu Pakriauniai.
Izejot caur ciematiņu, radās sajūta, ka esi velns zina kur...
Liela sajūta "velns zina kur" taču griezties atpakaļ nevarējām, jo, pirmkārt, atpakaļ ceļā gaidīja, slēpdamies aiz saimnieka kājām, liels un nikns taksītis, un, otrkārt, tas suns tiešām rēja skaļi.
Zīmes mums lika saprast, ka nākamais ciematiņš Svobiškis (kas tas tāds, kaut arī nē, galvenais kur tāds atrodas?). Tā mēs nolēmām vienkārši doties tālāk pa ceļu.
Zemesceļu ar stāviem putekļiem, ko radīja garām braucošās mašīnas.
Veiksmīga vēlme uz krūmiņiem veicināja suvenīru atrašanu un atnešanu uz mājām. Uzgājām labu meža zemeņu un melleņu, kā arī varžu, krājumu vietu.
Mēs vēl joprojām nebijām drošas, kur atrodamies jeb Annai pierē iekoda odi (patiešām, tikai redzēt vairs nevarēja =) )
Taču par veiksmi drīzumā parādījās līkumots ceļš, kurš veda mūs vēlamajā virzienā. Bet ja nu pagriezienā gaidāms kāds suns, paņēmām reizē lielāku mietu.
Ejot vajadzīgajā virzienā (uz ko mēs cerējām), tālumā ieraudzījām šo būdiņu, taču uzreiz nevarējām saprast, kas tā par vietu, jo vienīgā būdiņa ceļa malā bija pie robežas. Radās jautājums - mēs jau tik tuvu? Da ladna.
Un tā mēs atgriezāmies mums labi pazīstamā vietā.
Samērā interesants, teiksim tā, "kapakmens" uz Latvijas robežas. Gribas piebilst - Latvija ir un būs!!!
Apmēram nogājām 25 km un atgriezāmies pulkstenis 19.00. Jāpiebilst, ka īpaši nesteidzāmies. Izbaudījām brīnišķīgo laiku. Kā nekā ēdot steigties nav veselīgi.
Baudiet arī Jūs ;)
