Pēc katras nakts sākas jauns stāsts, jauna diena un jūta.
Kāpēc nakts spēj dot tik daudz jūtu? Tu liecies smaidot, celies vainojot. Kāpēc
tā? Kāpēc katru dienu ir citas sajūtas un tiešām, kas mēs viens otram esam –
jā, mēs visi viens otram...draugi, paziņas, mīļākie, radi? Kāda nozīme
statusam..katrā brīdī katram cilvēkam ir savs statuss. Jo vienā brīdī Tu man
labs, citā Tu man dari pāri...draugs pasakās nedara pāri..
Vai Tu zini ko es nozīmēju Tev un Tu man? Vai Tu zini cik
patiesas ir tās jūtas, un cik skaisti Tu proti runāt? Vai arī klusēt... Tu
klusē skaisti, skaistāk, nekā runā. Bet man netīk, es gribu, lai saka, lai ir
kā ir, bet tomēr ir nevis nav. Varbūt tik tiešām jūtu nav, bet ir atmiņas,
kurās reizēm kavējoties paliek no labuma slikti, jo vakar bija vakar un šodien
vairāk nav. Kāpēc? Tas ir vienīgais jautājums, kuru uzdodu sev... vienmēr... jo
manā dzīvē ir pārāk daudz nezinu... Kāpēc? Es nezinu!
Sanita
